Pētījums

“Ēku renovāciju ietekme uz klimata pārmaiņām un iedzīvotāju energoefektivitātes paradumiem” ir visaptveroša un padziļināta izpēte daudzdzīvokļu ēku sektorā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā motivēt Latvijas iedzīvotājus renovēt savus mājokļus, un izstrādāt konkrētas rekomendācijas politikas veidotājiem.

Pirms renovācijas

?

“Ir tā, tas, kurš dzīvo piektajā stāvā, saprot, ko nozīmē, kad jumts tek. Savukārt tam, kurš dzīvo pirmajā stāvā, ir pilnīgi vienalga.”

?

No 1940. līdz 1992. gadam uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 160 – 180 kWh/m2 gadā, kas ir divas līdz trīs reizes sliktāks rādītājs nekā Eiropā (Zvaigznītis, 2014).

Renovācija

?

LIAA biežāk sastopamā kritika projekta rakstīšanas laikā saistīta ar to, ka viņi funkcionē tikai kā kontroles mehānisms pēc projekta uzrakstīšanas, bet citādi nepalīdzot.

?

“Atnācu apskatīt un redzu, ka margas nav nokrāsotas. Meitenēm jautāju, kādēļ tas nav izdarīts, viņas atbild, ka neviens neesot licis un tas arī nav iekļauts projektā. Es teicu pagaidiet, kāpņu telpas remonts ir iekļauts projektā un Jūs gribat pateikt, ka šis neietilpst remontā?”

Pēc renovācijas

?

Bieži vien tieši renovācijas projekts saved cilvēkus kopā un liek vairāk domāt par māju kā kopīgu atbildību.

?

“Sākumā [ir grūti]. Bet beigās piešaujās”

Vai jūs vēlētos redzēt, kas notiks, kad jūs atjaunojat savu māju?

Kopsavilkums

Lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu ēku sektorā ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā nenotiek aktīva daudzdzīvokļu ēku renovācija. Tas ir būtiski ne tikai potenciālas mājokļu krīzes kontekstā, bet arī tāpēc ka renovācijas var sniegt ievērojamu ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā: vidēji 30% no kopējā energoresursu gala patēriņa veido mājsaimniecības, proti, tās ir lielākais enerģijas gala patērētājs.

Daudzdzīvokļu ēku renovācija ir efektīvs risinājums SEG emisiju samazināšanai, kuram piemīt milzīgs potenciāls, bet tas netiek izmantots, jo daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā notiek ļoti lēni.

Pētījuma mērķis ir:

N

Izstrādāt konkrētas rekomendācijas politikas veidotājiem, lai uzlabotu un atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu tipveida daudzdzīvokļu ēku iedzīvotajiem pirms- renovācijas posmā

N

Veikt analīzi par pielietotajiem līgumiem renovācijas procesos starp iedzīvotājiem un pakalpojuma sniedzējiem jeb renovācijas īstenotājiem, un veiktajām investīcijām un sasniegtajiem rezultātiem šo līgumu ietvaros

Ir nepieciešams likt uzsvaru uz visaptverošu un padziļinātu izpēti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku sektorā, apvienojot sociālo un vides inženierzinātņu pētījuma metodes. Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kopā ar partneriem meklēs atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

t

Kā Latvijas iedzīvotājus motivēt renovēt savus mājokļus, lai tie būtu komfortabli, droši, ilgtspējīgi un to ekspluatēšana radītu pēc iespējas mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām?

t

Kādus biznesa modeļus pielietot, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses, un kādu klimata pārmaiņu mazinošu (enerģijas taupošu) pasākumu paketi ieviest daudzdzīvokļu ēkās, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku SEG emisiju samazinājumu par optimālām izmaksām?

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, projekta ietvaros tiks veiktas sekojošas galvenās aktivitātes: interviju veikšana un to transkriptu kodēšana un analīze, enerģijas patēriņa monitoringa datu analīze, atskaites sagatavošana un publicitātes pasākumu organizēšana.